Nainstalovat Steam
přihlásit se
|
jazyk
简体中文 (Zjednodušená čínština)
繁體中文 (Tradiční čínština)
日本語 (Japonština)
한국어 (Korejština)
ไทย (Thajština)
български (Bulharština)
Dansk (Dánština)
Deutsch (Němčina)
English (Angličtina)
Español-España (Evropská španělština)
Español-Latinoamérica (Latin. španělština)
Ελληνικά (Řečtina)
Français (Francouzština)
Italiano (Italština)
Bahasa Indonesia (Indonéština)
Magyar (Maďarština)
Nederlands (Nizozemština)
Norsk (Norština)
Polski (Polština)
Português (Evropská portugalština)
Português-Brasil (Brazilská portugalština)
Română (Rumunština)
Русский (Ruština)
Suomi (Finština)
Svenska (Švédština)
Türkçe (Turečtina)
Tiếng Việt (Vietnamština)
Українська (Ukrajinština)
Nahlásit problém s překladem
Meitenes priekš manis bija kaut kas neizprasts.
Tagad viss ir savādāk: hey, mazā, kā tev iet?
Šiem gadiem skrienot, manas prasmes kļuva lielākas.
Meitenes arī tagad kļuvušas ir daudz vieglākas.
Atliek tikai uzsaukt, mazās ātri paliek miklākas.
Pēc kā viņām galvā rodas saimaitātas idejas.
Kad pīpēju pūpolu, klausos es satīnu.
Mazā, nāc pie manis, iedzersim mēs karstvīnu.
Saslapinu mazās, ieejot es iekšā.
Tu esi mana - kārtējā rotaļa.
Tikai mana, bet tomēr tikai rotaļa.
Tu esi mana - kārtējā rotaļa.
Es ieslīdēšu tavā direKtā kā pingvīns.
Jā, es attiekšos pret tevi tā kā kretīns.
Es tevi bombardēšu ar ziņām takā Vjetnamu.
Un došos projām, padarot tevi aplamu.
Es nebūšu tas, kurš ar tevi lūrēs Titāniku.